Turpinām nodarbības!

Radošā pāŗveide  turpina darboties ar bērniem un pieaugušajiem par cimdu, zeķu zvēru tēmu jeb - Kā top Cimdudukša draugi:)
2. novembrī abas ar Anitu vadījām nodarbību Juglā bibliotēkā  "Strazds", kur darbojās bērni no bērnu un jauniešu centra "Auseklis". 15 aktīvi radoši bērni ar jauku skolotāju  , katrs devās mājās ar pašgatavotu zeķu-cimdu draugu. Izdevusies nodarbība!

6. novembrī kopā ar Kristīni B. darbojāmies centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā, kur šoreiz bija kādas krievu skolas 2. klase. Nodarbība , kas mums izraisīja daudz pārdomu- kā strādāt,  ja šūšana nav bērnu mīļākā nodarbošanās, ja pēkšņi ir mazāk laika nekā iepriekš runāts...
 Mūžu dzīvo, mūžu mācies!! Žēl, ka nesanāca tik labi, kā varēja būt, bet nu vismaz mēs izdarījām daudzus secinājumus un pārstrādājām nodarbību plānus :):)
Milzīga atšķirība starp bērniem, kas pieraduši darboties ar rokām un tādiem, kas nav radināti pie rokdarbiem... šai sakarā man jau sen ir dažādas domas -kāpēc vecāki, kuru bērni dzied, dejo un tml aktīvi darbojas, domā, ka šiem bērniem nav jāmāk piešūt poga vai elementāri ievērt diegu adatā un aizsiet mezglu??   Es pat nerunāju  par sīkās motorikas nozīmi bērnu intelektuālajā attīstībā? To jau it kā mūsdienās zina visi???

Mīļie vecāki un skolotāji, bērnam vispusīgi jāattīsta visas iespējamās prasmes!
Starp citu, izskanēja doma, ka" tie rokdarbi jau vairāk latviešu skolās, mēs tā vairāk uz matemātiku un tml..."  Nu, godīgi sakot tādas domas man izraisa spēcīgas emocijas un labāk nerakstīšu kādas...:):)