Lupatu tepiķītis

Ja mājās sakrājušies nevienam nevajadzīgi kokvilnas audumi, tos var sagriezt strēmelēs (vai saplēst) un tamborēt grīdsedziņas. Audums jāsagriež aptuveni 1 cm platās strēmelēs un jātamborē ar lielu, aptuveni 10. numura tamboradatu. 

Sāk no centra, uz strēmelītes gala uztamborējot aptuveni 4 valdziņus un tad strēmeles brīvo galu savelkot. Kad biju tekstilpārstrādes seminārā Somijā, tad mūs tur mācīja tā- 

nākamajā kārtā esot jātamborē viens stabiņš vienā, tad vienā divi; tad viens, tad atkal divi.

nākamajā kārtā viens, viens, tad divi vienā; viens, viens, divi vienā.

nākamajā viens, viens, viens, divi vienā; viens, viens, viens, divi.

Bet man parasti ir slinkums skaitīt līdzi, tādēļ tamborēju un uz kāda galda vai līdzenas virsmas skatos, lai sanāk līdzena mala, lai tā nekrokotos vai nevilktos čokurā. 

Un ja vien jums nav pilnīgi neierobežoti audumu resursi, labāk neplānojiet konkrētu krāsu salikumu, lietojiet visus audumus, kas ir mājās, jo ja ieplānosiet kā es, tikai divkrāsainu tepiķīti, tad iespējams, ka auduma nepietiks. Jo šis rokdarbu veids patiešām paņem ļoti daudz izejmateriāla :). 

Interesants pasākums?

Un kā mums gāja...

atnāca bariņš bērnu ar mammām, tētiem, un tapa dažādi jautri dzīvnieciņi, un nobeigumā bērni  izspēlēja nelielu ludziņu ar pašradītajiem tēliem.

Pelīti uzšuva kāds tētis!

Tā mēs darbojāmies-bērni +Anita, Rūta ( no HPPL, kas finansēja mūsu grāmatas izdošanu) un es.
Lai jums visiem skaisti svētki un ražīga nākamā nedēļa!

Aicinājums...

Nāc un piedalies!

Gaidīsim!

Šodien "Kamenē"

Kopā ar Talantu pilsētu un vecmāmiņu klubiņu vadījām nodarbības Dienas centrā "Kamene", kur  katru dienu aktīvi darbojas  gan pensionāri, gan bērni.
Vispirms kāda jauna vecmāmiņa - stiliste nolasīja ievadlekciju par stilu. Pēc tam notika dažādas aktivitātes- gan vecmāmiņas , gan vēlāk arī bērni aktīvi veidoja "tašiņas" no t-krekliem, kā arī dažu labu kaklarotu.. visiem patika, iesaistījās pat daži zēni. paralēli manai nodarbībai vēl notika daudz kas cits- būvēja krāsainus vulkānus, gatavoja un ēda visādas smieklīgi interesantas maizītes... Centrs atstāj patīkamu iespaidu, bet Pļavnieki kā rajons gan uz mani iedarbojas skumīgi... šādās vietās es nejūtos kā Latvijā

Fotogrāfiju maz, jo vienkārši nebija laika  :)

Turpinām nodarbības!

Radošā pāŗveide  turpina darboties ar bērniem un pieaugušajiem par cimdu, zeķu zvēru tēmu jeb - Kā top Cimdudukša draugi:)
2. novembrī abas ar Anitu vadījām nodarbību Juglā bibliotēkā  "Strazds", kur darbojās bērni no bērnu un jauniešu centra "Auseklis". 15 aktīvi radoši bērni ar jauku skolotāju  , katrs devās mājās ar pašgatavotu zeķu-cimdu draugu. Izdevusies nodarbība!

6. novembrī kopā ar Kristīni B. darbojāmies centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā, kur šoreiz bija kādas krievu skolas 2. klase. Nodarbība , kas mums izraisīja daudz pārdomu- kā strādāt,  ja šūšana nav bērnu mīļākā nodarbošanās, ja pēkšņi ir mazāk laika nekā iepriekš runāts...
 Mūžu dzīvo, mūžu mācies!! Žēl, ka nesanāca tik labi, kā varēja būt, bet nu vismaz mēs izdarījām daudzus secinājumus un pārstrādājām nodarbību plānus :):)
Milzīga atšķirība starp bērniem, kas pieraduši darboties ar rokām un tādiem, kas nav radināti pie rokdarbiem... šai sakarā man jau sen ir dažādas domas -kāpēc vecāki, kuru bērni dzied, dejo un tml aktīvi darbojas, domā, ka šiem bērniem nav jāmāk piešūt poga vai elementāri ievērt diegu adatā un aizsiet mezglu??   Es pat nerunāju  par sīkās motorikas nozīmi bērnu intelektuālajā attīstībā? To jau it kā mūsdienās zina visi???

Mīļie vecāki un skolotāji, bērnam vispusīgi jāattīsta visas iespējamās prasmes!
Starp citu, izskanēja doma, ka" tie rokdarbi jau vairāk latviešu skolās, mēs tā vairāk uz matemātiku un tml..."  Nu, godīgi sakot tādas domas man izraisa spēcīgas emocijas un labāk nerakstīšu kādas...:):)